Cīņa pret vēršu vardi: brīvprātīgie ūdenslīdēji darbībā!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Linkenheimā-Hoštetenē brīvprātīgie cīnās ar invazīvām vēršu vardēm. 2026. gadā sāksies pētniecības projekts, lai kontrolētu iedzīvotāju skaitu.

In Linkenheim-Hochstetten bekämpfen Ehrenamtliche invasive Ochsenfrösche. Ein Forschungsprojekt startet 2026 zur Kontrolle der Population.
Linkenheimā-Hoštetenē brīvprātīgie cīnās ar invazīvām vēršu vardēm. 2026. gadā sāksies pētniecības projekts, lai kontrolētu iedzīvotāju skaitu.

Cīņa pret vēršu vardi: brīvprātīgie ūdenslīdēji darbībā!

Uz ziemeļiem no Karlsrūes, Linkenheim-Hochstetten idilliskajā apkārtnē, saasinās cīņa pret invazīvo vēršu vardi. Vietējās abinieku sugas šajā reģionā acīmredzami jūtas kā mājās, kas ir reāla problēma. Ziemeļamerikas vēršu vardei (Lithobates catesbeianus), kas šeit tika ieviesta 90. gados un kas var izaugt līdz 20 cm un sver gandrīz 1 kg, nav dabisku plēsēju un rada draudus vietējām sugām. Tāpēc cīņa pret šo sugu ir galvenā prioritāte SWR.

Lai kontrolētu vēršu populāciju, tiek uzsākts inovatīvs pētniecības projekts, kurā izmanto izsekotājus un īpaši apmācītus suņus. 19 brīvprātīgie nirēji šobrīd vāc vēršu kurkuļus Streitköpfle karjera dīķī, lai uzzinātu vairāk par šīs invazīvās sugas izplatību. Valsts sekretārs Andrē Baumans no Bādenes-Virtembergas Vides ministrijas aktīvi interesējas par notiekošo un atbalsta pasākumus.

Cīņas metodes

Pasākumi vēršu vardes apkarošanai ir dažādi. Atpūtas nirēji un biologi dzīvnieku aizvākšanai izmanto maza kalibra ieročus. Kopš 2016. gada no karjera ezera ik gadu tiek noķerti vidēji 4500 kurkuļu. Tikai 20 minūšu laikā ūdenslīdēji no ūdens var izvilkt līdz 330 kurkuļiem. Visaptverošai reproduktīvo mātīšu izņemšanai vajadzētu palīdzēt ilgtspējīgi novērst olu dēšanu.

Taču darba kārtībā ir ne tikai niršana: no 2025. gada rudens sugas noteikšanas suņi tiks izmantoti arī, lai palīdzētu izsekot vēršu vardes viņu ziemas mītnēs. Karlsrūes reģionālā padome uzskata, ka tai ir pienākums aktīvi īstenot likumā noteiktos pasākumus, lai to apkarotu. Lai gan vēršu vardes izzušana tiek uzskatīta par maz ticamu, pilsētas mērķis ir kontrolēt un samazināt tās populāciju.

Kritika un izaicinājumi

Tomēr kontroles metodes tiek ne tikai apstiprinātas. Daži makšķernieki pauž bažas un uzskata, ka pasākumi ir neefektīvi. Tomēr reģionālā padome joprojām ir spītīga, lai saglabātu līdzsvaru starp invazīvo sugu apkarošanu un vietējo dzīvnieku aizsardzību. Karjeru dīķa apkārtne tiek uzskatīta par spēcīgu abinieku izplatības zonu, un šeit savas prasmes ir jāpierāda gan speciālistiem, gan brīvprātīgajiem.

Kā ziņo Süddeutsche, vērša varde izplatās ne tikai lokāli, bet arī visā Reinas līdzenumā. Turpmākajiem pētījumiem, kas ilgs līdz 2026. gadam un pat aprīkos dzīvniekus ar raidītājiem, vajadzētu palīdzēt labāk izprast viņu uzvedību un kustības. Daba ap karjera ezeru ir gan dinamiska, gan izaicinājumiem bagāta – pār ezeru riņķo stārķi, fonā skan zvejas laivu skaņas un neregulāri kadri no tuvējā šaušanas kluba.

Izaicinājumam, ar ko saskaras invazīvās sugas, ir ne tikai ekoloģiska, bet arī sociāla dimensija reģionā. Veiksmīga vēršu vardes apsaimniekošana varētu ne tikai garantēt vietējo sugu saglabāšanos ilgtermiņā, bet arī nodrošināt dzīves kvalitāti reģionā.