Izraēla dod pretuzbrukumu: vairāk nekā 100 uzbrukumu Irānai un spēcīgs pretuzbrukums!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Izraēla uzbruka militāriem mērķiem Irānā, izraisot tūlītēju atriebību. Ieskats fonā un sekās.

Israel griff militärische Ziele im Iran an, was einen sofortigen Gegenschlag auslöste. Einblick in die Hintergründe und Folgen.
Izraēla uzbruka militāriem mērķiem Irānā, izraisot tūlītēju atriebību. Ieskats fonā un sekās.

Izraēla dod pretuzbrukumu: vairāk nekā 100 uzbrukumu Irānai un spēcīgs pretuzbrukums!

Naktī no 2025. gada 12. jūnija uz 13. jūniju situācija Tuvajos Austrumos atkal dramatiski pasliktinājās. Izraēlas militārpersonas veica vairāk nekā 100 precīzus triecienus Irānas kodolprogrammas militārajiem mērķiem un objektiem. Šīs ofensīvas mērķis bija uzbrukt Irānas kodolbagātināšanas centrā, ko sacīja Izraēlas valdības vadītājs. Benjamins Netanjahu uzsvērti uzsvērts.

Mērķtiecīgo uzbrukumu vidū bija arī lielais Natancas bagātināšanas objekts. Pēc Izraēlas armijas pārstāvja teiktā, tas bija sākums visaptverošai militārai operācijai, lai ierobežotu Irānas radītos draudus. Šis "preventīvais trieciens" tika pamatots ar paziņojumu, ka draudi, ko rada Irānas militārā klātbūtne un tās kodolieroči, vairs nav pieļaujami. Prese.

Pretreakcija un reakcijas

Tūlīt pēc Izraēlas uzbrukumiem Irāna reaģēja vardarbīgi. Izraēlas teritorijai uzbruka ar aptuveni 100 bezpilota lidaparātiem. Tas liecina, ka Irānas Revolucionārās gvardes spēki ir gatavi reaģēt uz militārām provokācijām ar bruņotu spēku. Augstāko militāro līderu zaudēšana Izraēlas uzbrukumu laikā, tostarp Revolucionārās gvardes komandieris un Irānas armijas priekšnieks, ir vēl vairāk saasinājusi spriedzi.

Šajā kontekstā ASV uzsvēra, ka tās nav iesaistītas Izraēlas operācijās, kas uzsver Telavivas autonomiju pieņemt militārus lēmumus neatkarīgi. Šie notikumi varētu vēl vairāk destabilizēt jau tā saspringto situāciju reģionā un padarīt starptautisko diplomātiju par nopietnu izaicinājumu.

Vēsturiskā dimensija

Notikumi tiek skatīti uz ilgāka konflikta fona, kas ir dziļi iesakņojies vēsturē. Tuvo Austrumu konflikta saknes meklējamas 19. gadsimta beigās, un spriedze starp izraēliešiem un palestīniešiem jau ir saasinājusies pirms pēdējā kara, kas sākās 2023. gadā. Lai gan pēdējo mēnešu laikā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 36 000 palestīniešu un humanitārā situācija Gazas joslā ir sasniegusi katastrofālus apmērus, Izraēlas sabiedrība ir arī smagi skārusi. Šausminošie Hamas uzbrukumi 2023. gada oktobrī ir pamodinājuši bailes un atmiņas par vajāšanām holokausta laikā Izraēlā.

Notiekošā militārā konfrontācija, kuras mērķis ir neitralizēt Hamas un atbrīvot ķīlniekus, skar arī daudzus civiliedzīvotājus. Skaļi bpb Aptuveni 1,7 miljoni cilvēku Gazas joslā ir zaudējuši savas mājas un tagad dzīvo kā iekšējie bēgļi. Šīs ģeopolitiskās un humanitārās problēmas prasa steidzamu diplomātisku risinājumu.

Ņemot vērā militārās darbības un nikno vardarbību, ir būtiski, lai starptautiskā sabiedrība reaģētu uz eskalāciju un mēģinātu savest kopā konfliktā iesaistītās puses. Galu galā ceļš uz mieru šajā reģionā ir akmeņains, kas prasa drosmi un apņēmību no visiem iesaistītajiem.