Jaunieši runā skaidri: obligātais militārais dienests – lāsts vai svētība?

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Matiass Gastels aicina jauniešus pārrunāt iesaukšanu un obligāto gadu kafejnīcā Scholderbeck 2025. gada 31. oktobrī.

Matthias Gastel lädt am 31. Oktober 2025 im Café Scholderbeck Jugendliche zur Diskussion über Wehrpflicht und Pflichtjahr ein.
Matiass Gastels aicina jauniešus pārrunāt iesaukšanu un obligāto gadu kafejnīcā Scholderbeck 2025. gada 31. oktobrī.

Jaunieši runā skaidri: obligātais militārais dienests – lāsts vai svētība?

Piektdien, 31. oktobrī, Bundestāga loceklis Matiass Gastels no Zaļās partijas aicina visus jauniešus uz aizraujošu jauniešu konsultāciju kafejnīcā Scholderbeck Kirchheim unter Teck. No plkst.14.30 viņš iesaistīsies svarīgā diskusijā ar dalībniekiem par iespējamo obligātā militārā dienesta atjaunošanu un ideju par obligāto gadu jauniešiem. Šajā kontekstā Gastelu īpaši interesē jauniešu viedoklis, jo decembrī Bundestāgā varētu tikt pieņemti izšķiroši lēmumi drošības un aizsardzības jautājumos, kam varētu būt tālejošas sekas. Tā ir atvērta arī citām jauniešu problēmām.

Diskusijas par obligāto militāro dienestu ir izraisījusi pašreizējā starptautiskā politiskā situācija. Kopš obligātā militārā dienesta pārtraukšanas 2011. gadā jaunieši Vācijā ir saskārušies ar dažādām iespējām, vai tās būtu mācības, brīvprātīgais dienests, mācības vai ceļošana. Apstākli, ko atzīst arī aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (SPD), kurš plāno daļēju atgriešanos obligātajā militārajā dienestā, īpaši, ja brīvprātīgo reģistrāciju skaits nav pietiekams. Bundesvēram pašlaik ir nepieciešami aptuveni 60 000 papildu karavīru, lai tā personāls būtu informēts.

Jauniešu balsis

Bet kā šajā jautājumā jūtas paši jaunieši? Saskaņā ar jaunāko ZDF Politbarometra aptauju 45% vāciešu atbalsta atgriešanos obligātajā militārajā dienestā, bet 35% ir pret. Interesanti, ka jo īpaši jaunieši vecumā no 18 līdz 34 gadiem ir skeptiskāki pret militāro dienestu. Vairāk nekā puse to noraida, un viņiem bieži šķiet, ka nav pietiekami iesaistīti debatēs. Piemēram, studente Lona pauž viedokli, ka šajos apsvērumos viņas paaudzes vajadzības netiek pietiekami ņemtas vērā. Viņa iesaka izvēlēties starp militāro dienestu un sabiedrisko darbu, kas, viņasprāt, būtu savlaicīgāk.

No otras puses, izskan arī tādas balsis kā studentei Lorēnai, kuru interesē karjera Bundesvērā, taču tajā pašā laikā ir bažas par iespējamo izvietošanu. Savukārt Rimons, kura mērķis ir izglītoties par automašīnu pārdevēju, redz nepieciešamību sagatavoties iespējamam karam.

Nākotnes domāšanas veidi

Bādenes-Virtembergas premjerministrs Vinfrīds Krečmans uzsver pārbruņošanās plānu steidzamību Vācijā un Eiropā. Tajā pašā laikā jaunatnes pētnieks Saimons Šnecers atzīst, ka jauniešu vidū pieaug Bundesvēra pieņemšana. Tomēr jautājums par to, vai militārajam dienestam ir jēga, joprojām ir aktuāls temats. Lai saglabātu iespēju atgriezties obligātajā militārajā dienestā, Bundestāgā būtu jākonstatē spriedzes vai aizstāvības gadījums, kas radīja nepieciešamību mainīt pamatlikumu, lai ieviestu obligāto militāro dienestu sievietēm.

Rezumējot, turpmākie lēmumi par militāro dienestu un militāro klātbūtni ir ne tikai balstīti uz politiskajiem apstākļiem, bet arī lielā mērā ir atkarīgi no jauniešu viedokļiem un vajadzībām. Ikvienam, kurš vēlas izteikt savu viedokli, 31. oktobrī būs iespēja apmainīties idejām ar Matiasu Gastelu un citiem domubiedriem un, iespējams, ietekmēt šo svarīgo debašu virzību.