Selenskyj aicina g7: stiprināt spiedienu uz Krieviju Ukrainai!

Selenskyj aicina g7: stiprināt spiedienu uz Krieviju Ukrainai!

Lörrach, Deutschland - Ukrainas konflikts joprojām ir viena no dominējošajām tēmām starptautiskajā politikā, it īpaši gatavībā uz G7 samitu. Ukrainas prezidents Wolodymyr Selenskyj ir aicinājis G7 valstis izdarīt lielāku spiedienu uz Krieviju, lai izbeigtu konfliktu. Viņš ir pārliecināts, ka Maskava apzināti novērš uzmanību no savas agresijas Ukrainā, liekot konfliktus Tuvajos Austrumos, piemēram, starp Irānu un Izraēlu. Šī stratēģija Selenskyj uzskata par cinisku, jo tā aizrauj Krievijas patiesos nodomus. Viņš arī ziņoja, ka Kijevs ir nosūtījis informāciju par gaidāmajiem Krievijas draudiem Ukrainas infrastruktūrai kodolenerģijas ražošanai Starptautiskajai atomenerģijas pārvaldei (IAEA) un ASV. Viņš iepazīstināja ar konkrētu informāciju.

Ģeopolitiskā situācija ietekmē ne tikai drošību, bet arī uz enerģijas cenām Eiropā. Karš ir pastiprinājis svārsta kustības enerģijas tirgū, ko norāda [BPB]. 2022. gada jūlijā dabasgāze tika iekļauta ES taksonomijā kā zaļā tehnoloģija kopā ar kodolenerģiju, lai varētu labāk sasniegt klimata mērķus. Neskatoties uz to, Eiropa ir ļoti atkarīga no krievu gāzes piegādēm - apmēram 41 procents dabasgāzes nāk no turienes. Tādas valstis kā Austrija un Ungārija ir vēl vairāk ietekmētas. Pēc pirmajām sankcijām pret Krieviju Maskava aizrāvās ar gāzes piegādēm, kas izraisīja piegādes nenoteiktību, kas īpaši ietekmē Vāciju un Austrumeiropu.

Energo drošības izaicinājumi

Izaicinājums ir liels: ja Krievija pilnībā pārtrauc enerģijas importu, Eiropa ziemā varētu cīnīties līdz 25 procentiem dabasgāzes. Ekspertu analīze rāda, ka Krievijas enerģijas importa zaudēšanai ES būtu nopietnas sekas. Transporta infrastruktūras paplašināšana un jaunu SDG termināļu būvniecība ir steidzami nepieciešama, lai aizmirstu piegādi. Politiskajiem lēmumiem būs izšķiroši svarīgi, lai novērstu nepilnības līdz 2025. gadam un tiktu galā ar inflācijas vienošanos.

Enerģijas piegādes nākotne

Situācija Vācijā arī tika sajaukta. Lai arī ir vēlmes paplašināt atomelektrostacijas, joprojām nav skaidrs, kā pensiju attiecības var veidot ilgtermiņā. Akadēmijas projekta "Energy Systems of Future Systems" impulsa dokuments norāda, ka enerģijas cenas Eiropā varētu palikt augstas vidējā vai ilgtermiņā. Papildus pieaugošajam pieprasījumam ir arī nepieciešams palielināt energoefektivitāti un ātrāk veicināt atjaunojamās enerģijas enerģijas.

Kopumā pašreizējā situācija parāda, cik neatdalāmi ģeopolitiskie notikumi ir saistīti ar ES enerģijas tirgiem. Kamēr Selenskyj cīnās par starptautisku atbalstu un diplomātiskiem risinājumiem, jautājums par to, kā Eiropa var veidot savu enerģijas struktūru noturīgu pret nākotnes izaicinājumiem. Ģeopolitiskajā arēnā ir skaidrs: šeit joprojām ir daudz ko pārvietot.