Kur ir mežsargi? Vietējā dome rekordīsā laikā apspriež mežu!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Alb-Donau rajona mežsaimnieki apspriež mežu apsaimniekošanu, klimata faktorus un problēmas, piemēram, oša dzinumu atmiršanu Nelingenā.

Förster im Alb-Donau-Kreis diskutieren Waldbewirtschaftung, Klimafaktoren und Herausforderungen wie Eschentriebsterben in Nellingen.
Alb-Donau rajona mežsaimnieki apspriež mežu apsaimniekošanu, klimata faktorus un problēmas, piemēram, oša dzinumu atmiršanu Nelingenā.

Kur ir mežsargi? Vietējā dome rekordīsā laikā apspriež mežu!

Nesenajā Nelingenas vietējās padomes sēdē meža jautājums tika izskatīts nepilnu trīs minūšu laikā. Mūsu mežu stāvoklis ir nekas cits kā triviāls. Mērs Kristofs Jungs to rezumēja: Personāla ietaupījumi mežsaimniecības nozarē nodrošina to, ka mežsaimnieki ierodas personīgi tikai pēc pieprasījuma. Šī attīstība nozīmē, ka trūkst dažu vietējās padomes locekļu, piemēram, Markusa Hagmeijera. Viņš pauž nožēlu, ka mežsaimnieku prombūtnē trūkst saiknes ar aktuālajiem meža apsaimniekošanas izaicinājumiem. Lai gan informācija par meža apsaimniekošanu ir pieejama digitāli, tiešo sarunu bieži vien ar to nevar aizstāt.

Kas ir 2026. gada darba kārtībā? Atbilstoši plāniem atbildīgie sagaida 97 438 eiro ieņēmumus un 77 392 eiro izdevumus, kas nozīmētu ap 20 000 eiro peļņu. Sakarā ar pastāvīgo darbinieku skaita samazināšanu pensionēšanās un darba maiņas dēļ pārvaldītās jomas kļūst arvien lielākas. Tas tiek darīts, ņemot vērā klimata pārmaiņu radītās problēmas un to ietekmi uz mūsu mežiem.

Meža situācija un tās izaicinājumi

Mežsaimniecības un dabas aizsardzības vadītājs Dr. Jans Duvenhorsts ziņoja, ka mežam kopumā ir pozitīvs gads, neskatoties uz siltajiem mēnešiem un pietiekami daudz nokrišņu. Sausuma, kukaiņu un vētru radītie postījumi bija normāli, taču pastāvīgie pelnu dzinumu nomiršanas draudi joprojām ir satraucoši. Šī parādība, ko izraisa sēne Hymenoscyphus fraxineus, Vācijā ir sasniegusi satraucošus apmērus kopš 2002. gada. Zinātnieki un mežsaimnieki intensīvi strādā pie risinājumiem, un tagad zināšanas par šo tēmu ir pieejamas arī lielajā pētniecības projektā FraxForFuture, kurā publicētas svarīgas mežsaimniecības prakses vadlīnijas.

Projekta mērķi ir skaidri: stabilu pelnu populāciju uzturēšana ilgtermiņā un pamatrekomendāciju sniegšana rīcībai. Tas ietver dabiskās oša atjaunošanās veicināšanu un dzīvībai svarīgu ošu uzturēšanu visās augšanas klasēs. Taču īstenošanai ir vajadzīga drosme, jo jauni mežkopības pasākumi ir efektīvi tikai tad, ja tiem pieiet uzmanīgi. Diemžēl šādu projektu finansēšana, kas tika nodrošināta ar Meža klimata fonda starpniecību, vairs netiks turpināta.

Drosme līdz oša kokam? Jautājums nākotnei

Mežsaimniecības nozares aicinājums ir atrast “drosmi izmantot pelnus”, saskaroties ar jauniem klimatiskajiem izaicinājumiem. Darba kārtībā ir turpmāka alternatīvu izpēte, taču citu ošu sugu stādīšana nav ieteicama neskaidru risku dēļ. Tā vietā eksperti kā aizstājēju iesaka vietējās koku sugas. Joprojām ir jāredz, vai šī stratēģija nesīs augļus, jo mazāk uzņēmīgo ošu noteikšana pašlaik vēl ir pārbaudes fāzē.

Visu šo izaicinājumu vidū ir skaidrs, ka meža apsaimniekošana saskaras ar vairākiem sarežģītiem uzdevumiem. Un, lai gan 2026. gada skaitļi šķiet daudzsološi, paliek jautājums, vai pamatnosacījumi būs veiksmīgi, lai nākotnē Bādenē-Virtembergā saglabātu veselīgus un izturīgus mežus.

Plašākai informācijai par mežsaimniecības nozares attīstību ir pieejami tiešsaistes resursi, kas sniedz visaptverošu informāciju par meža situāciju.