Atmiņas nākotne: eksperti apspriež NS noziegumus Štutgartē

Atmiņas nākotne: eksperti apspriež NS noziegumus Štutgartē

Stuttgart, Deutschland - 2025. gadā apzīmē jaunāko datumu Vācijas vēsturē: 80 gadus pēc atbrīvošanās no nacionālisma. Lai gan daudzās valsts daļās tiek atcerētas pagātnes laikmeta zvērības, rodas jautājums, kā nākotnē var veidot atceres kultūru. Šajā kontekstā notika diskusiju kārta, kurā apskatīta nacistu režīma noziegumu atmiņas nākotne. Pasākumu organizēja un vadīja žurnāliste Liza Velzhofere no Stuttgarder Nachrichten sadarbībā ar Frīdriha Naumanna fondu. Eksperti, piemēram, prof. Dr. Jēkabs Eders, vēsturniece, Jūlija Volraba, dokumentācijas centra nacionālā sociālisma Freiburgas zinātniskais direktors un kristiešu serdarusic no koordinācijas centra atmiņas kultūras Štutgarta. Kā ziņo [Stuttgart.de] (https://www.stuttgart.de/veranstaltungskalende/80-jahne- pēc- Warsende-Koennen-wir-in-zukunnernen-502741.php), kas ir pēdējais izdzīvošana no naci laikmeta, kas nozīmē, ka šī ir tā, ka šī ir pēdējā riska izraisīšana.

nepieciešamība pēc dzīvas atmiņas

Pasākums ne tikai apgaismo aizmirstības riskus, bet arī izaicinājumus, par kuriem ir skolas, piemiņas zīmes un muzeji. "Atceres kultūra Vācijā ilgu laiku tika veidota ar pārvietošanu," saka stiftung-evz.de. Īpaši pēc Otrā pasaules kara tā nodarījumi klusēja, un atbildība par nacistu laikmeta noziegumiem tika noraidīta arī GDR. Tikai ar 1960. gadu studentu kustību bija pagrieziens, kas dziļi pārbaudīja pagātni. Mūsdienās skolas ir galvenās vietas, kur risināt šo problēmu, ko papildina dokumentālās filmas un projekti ar mūsdienu lieciniekiem.

Iedzīvotāju viedokļi

"Pašreizējais pētījums rāda, ka daudzi cilvēki Vācijā vēlas galīgo līniju zem nacistu pagātnes," ziņo tagesschau.de. Šīs debates rada jautājumus: vai tiešām ir pienācis laiks pamest diskusiju par šo briesmīgo laikmetu? Apmēram 42,8% aptaujāto apsver svarīgu nacistu noziegumu atmiņu, savukārt 38,1% uzskata, ka tagad ir pienācis laiks novilkt līniju. Īpaši pārsteidzoši ir tas, ka jauni un augsti izglītoti cilvēki, visticamāk, atspoguļo nepieciešamību pēc atmiņas, savukārt vairākums vecāku respondentu un AFD vēlētāju atbalsta piemiņas attieksmi.

Atmiņas kultūras izaicinājumi

Rezultāts ir īpaši satraucošs, ka daudzi cilvēki nacionāls sociālismu uztver kā laikmetu bez atsauces uz mūsdienām. Veronika Hagera no EVZ fonda to raksturoja kā "atmiņas kultūras punktu". Šo attīstību pastiprina milzīgu pašreizējo problēmu sajūta, kur 43,6% aptaujāto dod priekšroku aktuālām problēmām. Tāpēc vēl jo svarīgāk ir saglabāt pagātnes pārbaudi dzīvu un apskatīt to jaunā gaismā, lai pārliecinātos, ka zvērības nekad nav aizmirstas. Diskusijas un iniciatīvas, kas notika pasākuma ietvaros, ir solis pareizajā virzienā, virzoties uz reflektējošu un atbildīgu atmiņas kultūru.