Debates par migrācijas politiku: daudzi aicina mainīt kursu Vācijā!

Debates par migrācijas politiku: daudzi aicina mainīt kursu Vācijā!

Attiecībā uz migrācijas tēmu Vācijā klājas labi. Kopš kanclera Frīdriha Merca (CDU) vadītā melnsarkanā koalīcija pārņēma valdību, uz robežām ir noteikta stingra kontrole, kuras rezultātā tiek saņemti noraidījumi. Izrādās, ka šie stingrie noteikumi ir vērsti uz efektīvu nelegālās migrācijas apturēšanu. Tomēr Meike Olszaka no Bādenes-Virtembergas Bēgļu padomes pauž bažas, ka iedzīvotāju noskaņojums ir manāmi mainījies un bēgšana un migrācija arvien vairāk tiek apspriesta negatīvā kontekstā. Personas cieņa bieži tiek atstumta otrajā plānā, kas nemierina daudzus bēgļus, kuri baidās zaudēt savu aizsardzības statusu Vācijā, kā SWR

Sabiedriskajā diskusijā par patvēruma procedūru paātrināšanu un deportāciju vienkāršošanu ir skaidrs, ka federālā valdība iet skaidru kursu: patvēruma pieteikumi ir jāizskata ātrāk un daudzos gadījumos arī jānoraida. Likumprojekts par “drošām izcelsmes valstīm” jau ir pieņemts bez valstu piekrišanas, un tagad tam ir tikai jāiziet cauri Bundestāgam un Bundesrātam. Dažas valstis, piemēram, Indija un Tunisija, drīzumā varētu tikt uzskatītas par drošām izcelsmes valstīm, kuras tāpēc ir iekļautas koalīcijas līgumā. Tomēr tas nenotiek bez kritikas, jo Amnesty International norāda uz cilvēktiesību pārkāpumiem šajās valstīs. Arī administratīvā prakse atdot bēgļus uz Vācijas robežām tiek karsti apspriesta, jo īpaši tāpēc, ka administratīvā tiesa to jau ir atzinusi par nelikumīgu. Tagesschau.

Patvēruma pieteikumu izstrāde

Skaitļi pasaka vairāk nekā tūkstoš vārdu: 2024. gadā kopumā bija aptuveni 251 000 patvēruma pieteikumu, kas nozīmē par 29 procentiem samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Īpaši pārsteidzoši ir tas, ka sākotnējais patvēruma pieteikumu skaits no 2025. gada janvāra līdz aprīlim ir samazinājies par 46,2 procentiem. Šos sarukušos skaitļus intensīvi apspriež ne tikai politiķi, bet arī iedzīvotāji. Pastāv lielas bažas par uzņemšanas iestāžu pārslogošanu, un pašvaldības formāli lūdz atbalstu, kā liecina pētījumi.

Protams, arī politiskais klimats veicināja nobīdi uz labo pusi. Pēdējās štatu vēlēšanās AfD spēja iegūt vairāk nekā 30 procentus balsu Tīringenē un Saksijā, un 2025. gada federālajās vēlēšanās tā ir 20,8 procenti. 2024. gada septembra aptaujas liecina, ka 77 procenti iedzīvotāju pieprasa būtiskas izmaiņas migrācijas politikā. Tikai 32 procenti uzskata, ka federālā valdība faktiski var repatriēt vairāk noraidīto patvēruma meklētāju.

Reakcijas uz migrācijas politiku

Reakcijas uz šīs politiskās skatuves ir dažādas. Kamēr valsts sekretārs Zigfrīds Loreks aicina rast risinājumus Eiropas līmenī, tādas organizācijas kā Pro Asyl jūtas iedrošinātas no noraidījumu prakses uz Vācijas robežām, ko tās raksturo kā “klaju likuma pārkāpumu”. Olšaku no Bēgļu padomes satrauc daudzos ziņojumos sludinātais skarbais kurss. Novirze sabiedrībā uz labo pusi nozīmē, ka arvien vairāk cilvēku, kuri iepriekš bija diezgan neitrāli attiecībā uz politiku, vēlas kļūt aktīvi. Ir prasība atgriezties pie indivīda cieņas un mainīt diskursu.

Ja paskatāmies uz sabiedrību, ir skaidrs, ka migrācija ir viens no aktuālākajiem jautājumiem Vācijā un Eiropā un diez vai kāds to var ignorēt. Cilvēki ne tikai izjūt migrācijas diskursa sekas, bet arī problēmas, kas saistītas ar integrāciju. Izeja varētu būt kopējā Eiropas patvēruma sistēmā, ko atbalsta lielākā daļa vāciešu.